a16,9. 19,21.
b21,2. 30,12. 1Sam.2,3.
c3,5.6.
dĪjab.21,30.
e11,21.
f1Moz.31,24. Jer.39,12.
g15,16.
h16,1. Jer.10,23.
i21,9.
j11,1. 5Moz.25,13. Mih.6,11.
k20,28. Dāv.dz.89,15.
l19,12. Est.7,7.
mĪjab.29,23.
n8,10.
o4,25. 8,13.
p11,2. 17,19. 18,12.
q3,5. 13,13.
r15,26.
s10,11.
t10,32. 12,26. 15,7.
u15,30. 16,21. Dāv.dz.19,5.
v14,12.
wMāc.6,7.
xDāv.dz.120,4. Jēk.3,5.6.
y17,9.
z1,10. 2,12.
aa6,13.
ab20,29.
ac19,11. 25,28.
ad18,18.

Proverbs 16

Kas Dievam un ķēniņam pa prātam.

1Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā. a 2Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi. b 3Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies. c 4Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu. d 5Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks. e 6Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna. 7Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina. f 8Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību. g 9Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu. h 10Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā. i 11Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs. j 12Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts. k 13Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo. 14Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē. l 15Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus. m 16Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs. n 17Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli. o 18Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi p 19Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem. 20Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas. q 21Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu. r 22Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība. s 23Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu. t 24Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina. u 25Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē. v 26Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu. w 27Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns. x 28Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus. y 29Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu. z 30Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu; aa 31Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod. ab 32Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem. ac 33Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs. ad
Copyright information for LvGluck8